Tu zini, ka vajag kaut ko sākt darīt savā labā, bet ... negribēšana, slinkums, citi, patiesībā otršķirīgi darbi. Un šo VAJAG, BET NESANĀK KAUT KĀ cīņu tu aizvien atliec. Laiks iet un tavas neatrisinātās lietas reāli tevi apzog. Citi varbūt to nemana, bet pats redzi - ja toreiz jau būtu uzsācis, sakārtojis, tad man jau būtu...
Tas ir stāsts arī par tevi? Labā ziņa - ar tevi viss ir kārtībā - tā ir ar daudziem. Vēl labākā ziņa - ja reiz tu kaut ko vilcinies uzsākt, tavai zemapziņai tas ir vajadzīgs. Un VISVISLABĀKĀ ZIŅA- saprotot, ko tavai zemapziņai vajag, ir iespējams vēl labākā un efektīvākā veidā izdarīt tā, lai tu saņem gan zemapziņas prasītos labumus un pēc tam TEV GRIBĒTOS SĀKT STRĀDĀT AR SEVI SAVĀ LABĀ.
Tas ir līdzīgi kā pirmatnējais cilvēks izlien no alas un dodas medībās. Dodas uz saviem mērķiem, izlien no siltās, bet jau iesmakušas alas. Iespējams, līst lietus vai pat sniegs, iespējams mamutu ir grūtāk noķert nekā sākotnēji domāts. Un tomēr - paša nomedītā mamuta prieks ir milzīgs.
Bet reizēm negribas no ērtās alas līst ārā. Labi. Pieņem to. Ja negribas, tad tas tev ir vajadzīgs. Jāsaprot vienīgi kāpēc vajadzīgs. Tad varēs alā pavadīto laiku izmantot efektīvāk. Bailes? Pagātnes emocionālās ēnas? Notikumi, kurus sen jau no apziņas esam izsvieduši, bet neskaidras sajūtas uzpeld ik reizi, kad gribam izlīst no savas alas un sākt kaut ko darīt lietas labā. Un tad tu sēdi alā, bet patiesībā pārgursti, jo tava zemapziņa cīnās ar pagātnes emocionālajiem rēgiem. Pats tu to pat nesaproti, jo līdz apziņai tas neuzpel. Ir risinājums. Ir veidi, kā neitralizēt savas pagātnes ēnas, bailes, sāpes. Un tad, kad būsi ieguvis lielāku sirdsmieru, varēsi izvēlēties - vai gribi turpināt sēdēt alā un jau daudz efektīvāk atpūsties vai jau GRIBAS iziet savas laimes medībās. Jautā man - es pārvaldu vairākas praktiskās psiholoģijas tehnikas, kuras daudziem cilvēkiem palīdzējušas iegūt lielāku iekšējo mieru un sakārtot savu zemapziņu.
Neticība sev, saviem spēkiem? Tu esi aizmirsis, ka patiesībā esi uzvarētājs? Tevī dzīvo kāds pārlieku kritisks ausī čukstētājs? Jautājums - vai tu gribi ticēt sev vairāk? Vai gribi lielāku pārliecību par saviem spēkiem un spēju sasniegt izvirzīto mērķi? Jautā man - manā rīcībā ir dažādi veidi, kā palīdzēt vairot ticību sev un saviem spēkiem.
Tu esi iestidzis rutīnā, šodiena, lai gan īsti vairs nepatīk, tomēr ir tik pierasta... Labi, pasēdi alā un pasapņo. Par ideālo dienu pēc pieciem gadiem, vai pēc gada. Varbūt pat pēc mēneša. Ja viss risinātos pēc visideālākā scenārija. Ieraugi, sadzirdi, sajūti. Pārcelies domās uz šo savu ideālo nākotni! Nu, kā ir? Patīk? VAI TU TO GRIBI? TAS IR REĀLI, JA SĀC KAUT KO DARĪT. Pirmais solis vienkārši saprast - es gribu to vai ne. Tas nekas, ja neredzi vēl ceļus, kā to sasniegt. No alas jau arī ne vienmēr mamutu redz. Tomēr, ja esi pieņēmis lēmumu nomedīt mamutu un izgājis no alas, pēkņi ieraugi iespējas. Var jau būt, ka nenomedīsi savu lielo sapņu mamutu, bet kādu citu lopiņu. Var būt, ka izejot no savas rutīnas alas, ieraudzīsi, ka vari nomedīt kaut ko citu, kas tev patīk vēl vairāk. Ja pieņemsi lēmumu, risinājumi būs. Arī manā rīcībā ir metodes, kā palīdzēt nomainīt rutīnu ar veiksmīgākiem risinājumiem. Jautā man!
TU ESI ĻOTI BAGĀTS, BET NEAPZINIES TO. Pirms izlīst no iesildītās alas un doties medībās, ir vērtīgi apzināties savus resursus un savas bagātības. Gribi praktiski par to pārliecināties? Esmu daudziem cilvēkiem palīdzējusi sajust šos savus resursus. Kad viņu neticība sev un zināma skepse pārvēršas mirdzošās acīs, kad viņi saka - "Es to par sevi biju aizmirsis/aizmirsusi! Tie ir lieliski resursi, kurus tu man palīdzēji atdzīvināt! Es tagad jūtos tik bagāta un spējīga to atrisināt!" tad manas acis mirdz līdzi un es patiesi priecājos. Katram, pilnīgi katram, lai ko jūs par sevi šobrīd domātu, ir milzu resursi. Jautā man un es palīdzēšu tos atdzīvināt!
JOPROJĀM GRIBI SĒDĒT ALĀ? DARI TO AR VISLIELĀKO DVĒSELES KOMFORTU, PRIEKU UN LABĀM ATKLĀSMĒM PAR SEVI. ATGŪSTOT SPĒKUS, HARMONIJU UN SAKĀRTOJOTIES. IESI MEDĪBĀS< KAD PATS TO GRIBĒSI.
