Interesanti par smadzenēm

http://www.social-consciousness.com/2014/02/10-surprising-things-that-benefit-our-brain-that-you-can-do-everyday.html

Esi kontaktā ar savu ķermeni! VIDEO

http://www.youtube.com/watch?v=Vk7p82Mz6Rw&feature=youtu.be

Pusminūtes tests

Kura smadzeņu puslode tev dominē - izpildi testu pusminūtes ilgumā un dators tev dos atbildi. Tests pieejams dažādās valodās.

Angliski
http://en.sommer-sommer.com/braintest/
Krieviski
http://ru.sommer-sommer.com/mozg-ispytaniy/

Skaidrojumi
http://ru.sommer-sommer.com/mozg-ispytaniy/

Psihologs un ētika

http://satori.lv/raksts/6880/Psihologs_un_etika

Reinis Lazda: Psihologs un ētika

25 komentāri

Kad es studēju psiholoģiju, dažus gadus mums notika interesantas vasaras skolas. Vienā šādā vasaras skolā pēc bakalaura otrā kursa beigām vēlā vakara stundā kādā Saldus puses naktsmītnē baudījām skurbinošo vasaras gaisu. Negaidīti pie mums telpā parādījās bariņš citu vasaras baudītāju un aicināja uz sarunu. Šķiet, tie bija sportisti, jaunsargi vai kādi citi mūsu vecuma, bet praktiskākas ievirzes jaunieši.

Izrādās, viņi bija padzirdējuši par mums – Latvijas Universitātes psiholoģijas studentiem – un nolēmuši atnākt iepazīties. Suvenīram bija atnesuši savus nupat uzšņāptos zīmējumus. Sarunas sākšanai viņi aicināja nākt talkā kādu psihologu, kurš varētu viņu zīmējumus izanalizēt no psiholoģiskā viedokļa.

Tā nu gadījās, ka talkā devos es. Jautrā noskaņojumā sāku gvelzt niekus ar psiholoģisku pieskaņu – piemēram, meklēt zīmējumos falliskos simbolus, kas it kā apliecina viņu vīrišķību, un tamlīdzīgus niekus. Pēc brīža ievēroju, ka uz mani skatās nobāluši kursabiedri un aicina uz sarunu. Es esot smagi pārkāpis psihologa ētiku un sācis konsultēt bez atbilstošas kvalifikācijas – kā nu ne, tobrīd man nebija pat bakalaura grāda. No savas puses triecu pretī, ka viņiem pilnīgi neesot humora izjūtas.

Lai nu kam toreiz bijusi taisnība, profesionālās ētikas jautājumiem kopš tās reizes pievēršu īpašu uzmanību. Tādēļ nu jau leģendārajā diskusijā par psihoterapeita Viestura Rudzīša izteikumiem [1] nevarēju palikt malā.

Psihoterapija ir ar psiholoģiju cieši saistīta joma, lai gan tas nav viens un tas pats. Vispirms – psiholoģija ir zinātne, kas pēta cilvēka domāšanu, uzvedību un faktorus, kas to ietekmē. Savukārt profesionāls psihologs ir cilvēks, kurš ir apguvis jaunākās psiholoģijas atziņas un informācijas iegūšanas metodes, viņa pienākums ir savas zināšanas nenogurstoši papildināt un atjaunot, kā arī spēt vismaz praktiskiem nolūkiem šīs zināšanas iegūt. Profesionāli psihologi visbiežāk strādā ar diagnostiku saistītās jomās – vai tās būtu bāriņtiesas, privātprakses, biznesa vide, sporta vide vai kāda cita joma.

Savukārt psihoterapeiti ir profesionāļi, kuri ir specializējušies psiholoģiskās palīdzības sniegšanā, izmantojot noteiktas metodes. Psihoterapijas virzienu ir daudz, katram virzienam ir savas asociācijas, treniņu grupas, apmācības, sertifikāti. Piemēram, Latvijā izplatītas ir eksistenciālā psihoterapija, psihodinamiskā psihoterapija, psihoorganiskā analīze, pavisam nesen oficiāli arī kognitīvi biheiviorālā pieeja un citas.

Parasti pasaulē par psihoterapeitiem kļūst psihologi, kuri pēc studijām papildina savas zināšanas vienā vai vairākos psihoterapijas virzienos.

Diemžēl vēsturiski tā ir izveidojies, ka daļa psihoterapijas virzienu ir vāji saistīti ar zinātni un maz interesējas par to, vai viņu sniegtā psihoterapija vispār sniedz solītos rezultātus. Argumenti ir dažādi, un daļa no tiem arī pamatoti, tomēr rezultātā sabiedrības acīs gan psihoterapeiti, gan psihologi – jo abi amata nosaukumi taču sākas ar vienu un to pašu "psih-" – izskatās vairāk pēc pūšļotājiem nekā speciālistiem, kuru rīcība ir zinātniski pamatota, un rīcības rezultāti – prognozējami. Savukārt psihologu profesijas prestižu apdraud tas, ka Latvijā gandrīz vai katra augstskola uzskata par savu pienākumu piedāvāt kādu izglītības programmu psiholoģijā, maz rūpējoties par piedāvātās izglītības kvalitāti. Arī labākajās augstskolās pasniedzēju zināšanas par mūsdienīgiem atklājumiem psiholoģijā bija skopas vēl ap 2000. gadu un sāka strauji uzlaboties tikai vēlāk, pateicoties dažiem Rietumeiropā un Amerikā izglītotiem pasniedzējiem un interneta resursu pieejamībai.

Veidojas mulsinoša situācija – daudzi, kuri izglītību psiholoģijā ir ieguvuši deviņdesmitajos un īsi pēc tam un kuriem vajadzētu būt pieredzējušākajiem un profesionālākajiem savas jomas pārstāvjiem, tā īsti nemaz neizprot, kas ir psihologs un kādi ir viņa profesionālie pienākumi. Tā kā studiju gados nav veidojusies vienota izpratne, tad tālākā profesionālā darbība bieži ir atkarīga no personas iezīmēm, no kādas nejaušības vai noturības pret šajos jautājumos maz izglītotās sabiedrības pieprasījumu. Tā nu Latvija ir pilna ar praktizējošiem psihologiem un psihoterapeitiem, kuri ar jaunumiem psiholoģijas zinātnē iepazīstas avīžu (atvainojiet, interneta ziņu portālu) virsrakstu līmenī, toties jo cītīgi apgūst kāršu likšanas, astroloģisko karšu sastādīšanas vai ajūrvēdas mākslu.

Daļa praktizējošu psihoterapeitu vispār nav studējuši psiholoģiju. Šeit liela loma ir enerģiskajai un ar lielu personības spēku apveltītajai dr. Guntai Ancānei, kura nepagurstoši jau kopš 90. gadiem uzstāj, ka psihoterapeitiem nav nepieciešama psihologa izglītība, toties ir vajadzīgs ārsta diploms. Lai arī pasaulē uz šādu uzskatu skatās ar neizpratni, Ancāne Latvijā ir spējusi pārliecināt daudzus.

Arī Viesturs Rudzītis ir viens no šādiem psihoterapeitiem, kurš nav ieguvis pat pamata izglītību psiholoģijā [2]. Tādēļ nebūtu pārsteigums, ka viņa publiskie izteikumi [3] ir balstīti vairāk viņa personīgajos spriedumos vai kādos Austrumu ezotērisko mācību uzskatos. Tomēr visuzkrītošākā kļūda viņa spriedumos ir nekorekta vispārināšana, proti, psiholoģijas pētniecības pamatprincipu neievērošana.

Katram psiholoģijas studentam ir zināma būtiskā atšķirība starp kopējo likumsakarību un individuālo gadījumu. Pat ja pētījumos tiek konstatēta kādas grupas nosliece vienā virzienā, piemēram, sievietēm raksturīgais zemākais tiešās agresijas līmenis [4] vai kas tamlīdzīgs, tas nenozīmē, ka visas sievietes šajā rādītājā atpaliek no vīriešiem. Ja grupas ir tik lielas kā vīrieši vai sievietes (apmēram puse no visiem cilvēkiem), tad tas nozīmē, ka orientējoši 35 – 45 % sieviešu būs lielākas karjeristes par vidējo vīrieti. Intelekta pētījumi apliecina, ka vīriešiem kopumā ir zemāks lingvistiskais intelekts nekā sievietēm [5], taču tajā pašā laikā mēs zinām daudz vīriešu, kuri ir bijuši izcili rakstnieki vai lingvisti. Pētījumi apliecina, ka sievietes ir tikpat labas vai labākas par vīriešiem vadošos amatos, tomēr ir daudz piemēru, kur vīrieši ir spējuši uzrādīt izcilus rezultātus, vadot kādu organizāciju vai tās struktūrvienību [6]. Sievietes kā vadītājas retāk ir autoritāras, bet vairāk tiecas uz kompromisu sasniegšanu – noteiktās situācijās tas var palīdzēt biznesa mērķu sasniegšanai, bet citās – traucēt. Tomēr tas nenozīmē, ka neviena sieviete nebūs autoritāra vai neviens vīrietis nebūs orientēts uz kompromisiem – gluži otrādi, tādus piemērus varam nosaukt vairāk, nekā nepieciešams. Vīrieši biežāk nesatricināmi tic savas rīcības pareizībai [7] – noteiktās situācijās tas var palīdzēt biznesa mērķu sasniegšanai, bet citās traucēt. Līdz ar to jebkādi vispārināti pētījumu rezultāti par vīriešiem vai sievietēm kā par grupu mums neko daudz nedod, ja gribam novērtēt, kā rīkosies kāds konkrēts vīrietis vai sieviete. Vai, vēl jo mazāk, kā viņam/ai vajadzētu rīkoties.

Sieviešu izcilību dažādās jomās bieži apgrūtina tie gadi, kas veltīti bērnu audzināšanai, kā arī dažādu viestururudzīšu pašpārliecinātā, bet aizspriedumos, ne zināšanās balstītā pļāpāšana.

Daži mani kolēģi psihologi uzskata, ka psihoterapeits drīkst runāt, ko vien vēlas, – pie mums taču ir vārda brīvība. Tā ir tikai puse no patiesības. Vārda brīvība negarantē profesionāļa brīvību gvelzt muļķības jomā, kuru viņš pārstāv. To saprot, piemēram, arhitekti un būvinženieri – neatceros, ka kāds no viņiem pēc Zolitūdes "Maximas" sagrūšanas būtu apgalvojis, ka traģēdija ir nevis nekvalitatīvas būvniecības, bet kādu pārdabisku spēku iejaukšanās sekas. Ne velti šobrīd Ministru kabinetā tiek gatavots Psihologu likums, kas psihologiem izvirzīs līdzīgas prasības kā citu regulēto profesiju pārstāvjiem – ārstiem, juristiem, arhitektiem un citiem. Tās ir jomas, kurās sabiedrība maksā dārgu cenu, ja par profesionāļiem uzdodas dažādi pusmācīti vai nemācīti indivīdi ar vāju izpratni par profesionālo ētiku. Pēc taisnības līdzīgs regulējums būtu vajadzīgs arī psihoterapeitiem. Bet saprotiet paši – daudzi psihoterapeiti ir noskaņoti pret, gluži tāpat, kā daļa psihologu ir noskaņoti pret Psihologu likumu.

[1] Stabingis, A.J. (2014). Par nesaprotamo

[2] Viestura Rudzīša CV. http://www.viestursr.ucoz.lv/index/0-14

[3] Viestura Rudzīša blogs. http://www.viestursr.ucoz.lv/blog/

[4] Crick, N.R. &Grotpeter, J.K. (1995). Relational Aggression, Gender, and Social-Psychological Adjustment. Child Development, 66: 710-722

[5] Neisser, U. etal. (1996). Intelligence: Knowns and Unknowns. American Psychologist, 51(2): 77-101

[6] Appelbaum, S.H. etal. (2013). Upward mobility for women managers: styles and perceptions. Industrialand Commercial Training, 45:51-59

[7] Kling, K.C. etal. (1999). Gender diferences in self-esteem: a meta-analysis. Psychological Bulletin, 125(4): 470-500

Reizēm ir labi paskatīties no dažādiem skatu punktiem ;)

https://www.youtube.com/watch?v=tMpkcpTSN_s

Izmaini savus vārdus, izmainīsies daudz

Tikai citi vārdi, patiesība tā pati. Vārdi, kas runā valodā, kurā jāsadzird.

https://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=Hzgzim5m7oU

Kas ir labs veselības koučs?

Kas ir labs veselības koučs?

1.    Iekļaujas uz pierādījumiem balstītās medicīnas sistēmā. Tas nozīmē, ka veselības mērķi ir precīzi izmērāmi un reāli laikā. Ceļu uz mērķi var fiksēt ne tikai pēc subjektīvām sajūtām, bet precīzi pēc izmeklējumu rezultātiem.

Ko tas prasa no kouča? Tik daudz medicīnas saprašanas, lai spētu saprast, kuri būtiskākie izmeklējumu rezultāti signalizēs par reālām izmaiņām. Saprast arī to, cik ātri kāds parametrs spēj reāli izmainīties veicot korekcijas dzīvesveidā un neaizrauties ar nepamatotu optimismu.

Piemēram, par diabēta pacientu reālo veselības stāvokli liecina glikolizētā hemoglobīna līmenis. Šis rādītājs visoptimālākajā, pat nereāli optimālā variantā var izmainīties ne ātrāk kā 3 mēnešos – tieši tik ilgā laikā nomainās eritrocīti, kas nepareiza dzīvesveida dēļ bijuši aizbloķēti ar glikozi.

2.    Veselības koučs nesniedz medicīniskus padomus un šajā ziņā nekonkurē ar ārstu, pat ja koučam ir medicīniskā izglītība vai pieredze. Drīzāk otrādi – jau uzsākot veselības koučingu, klientam jābūt labam, zinošam mediķim, kuram var uzticēties, jautāt par papildus iespējām savas slimības ārstēšanā. Ja kādu iemeslu dēļ kontakts savu ārstu nav pietiekami labs, tad tā varētu būt vienas koučsesijas tēma – kā atrast vislabākos, tieši klientam vispiemērotākos speciālistus.

(NO ICF Goda kodeksa: „ieteikšu savam klientam izmantot pakalpojumus pie citiem profesionāļiem, ja tas būs nepieciešams.”)

3.    Koučs ļauj klientam iet savu individuālo ceļu uz veselību, nekādā veidā neuzspiežot un pat neliekot nojaust par savu skatījumu par „pareizāko” risinājumu. Eksperts un galvenais atbildīgais savā dzīvē ir klients, eksperts medicīnas jautājumos ir klienta izvēlētais (izvēlētie) mediķi, bet koučs ir eksperts koučinga procesa vadīšanā.

4.    Labs veselības koučs uztver klientu un viņa veselību sistēmiski un holistiski – no ķīmiskā, hormonālā līmeņa līdz pat dvēseles un gara līmenim, ko apkārtnes līmeņa līdz loģisko apziņas līmeņu piramīdas augšējiem stāviem. Uztver klientu kontekstā ar viņa dzīvi, dzīves sfērām, kontekstā ar ģimenes sistēmām. Uztver kontekstā ar laiku – tagadni, pagātni un nākotni, tomēr, kā jau koučingā pieņemts, strādājot pamatā uz nākotnes mērķiem.

5.    Respektē, ka uz veselības mērķiem apziņai jāiet rokrokā ar zemapziņu. Labam veselības koučam ir zināšanas, iemaņas un labā griba sadzirdēt un respektēt arī klienta zemapziņas vēstījumus, saglabāt arī labākos koučinga principus un ekoloģiskumu attiecībā uz zemapziņu.

6.    Labs veselības koučs neko neiesaka, neko nepārdod, ne tieši, ne netieši neiesaista nekādos ķēdes mārketinga pasākumos, negūst nekādus bonusus no klienta ārpuskoučinga attiecībām.

7.    Labs koučs ir profesionāls koučingā un pietiekami zinošs veselībā, lai varētu uzturēt korektu sarunu par veselības tēmām.

8.    Labs veselības koučs strādā tikai ar tiem klientiem, kuri paši vēlas iet uz mērķi un respektē katra klienta ceļu, tempu virzoties uz šo mērķi. Lai gan galvenais veselības koučingā ir uzlabot veselību, mazie starpmērķi var būt šķietami maz saistīti ar lielo mērķi. Tomēr to zina vien pats klients. Ja klients izvēlas kaut kādu iemeslu dēļ neturpināt sadarbību un ceļu uz veselību, koučs respektē šo vēlmi. Koučs nekad nezvana un nemeklē klientu. Klienta vēlmei iet uz veselību jābūt pietiekami lielai, lai koučings vispār varētu notikt.

9.    Labs veselības koučs rūpējas par savu fizisko, emocionālo un garīgo veselību, tai skaitā izmantojot koučingu – paškoučingu vai cita kouča pakalpojumus.

Vislabākais ārsts

Pirms vairāk nekā 16 gadiem, kad biju pārradusies no dzemdību nama ar savu tolaik vēl mazo meitņu, kā jau tas pienākas, pie mums mājas vizītē ieradās bērnu ārste. "Jūs savam bērnam esat šobrīd galvenā ārste. Neviens cits, kā tikai jūs, nepamanīs daudzas smalkas nianses, nejutīs ar sirdi kā ir tieši jūsu bērnam. Un tikai otrajā vietā aiz jums būs ārsts ar savu gudrību un pieredzi," toreiz teica daktere. Atbildība par zīdaiņa veselību ir mātes rokās un māte izvēlas to vai citu pediatru savam bērnam, to vai citu masieri, fizioterapeitu. tieši māte organizē un piesaista speciālistus sava bērna veselības labā.
Un kā ar pieaugušajiem? Galvenais ārsts katrs sev ir pats. Protams, tālu ne visiem ir medicīniskā izglītība un ārsta pieredze. Tomēr speciālistus savai veselībai piesaistam mēs paši. Veselības veicināšanas pasākumus mēs izvēlamies paši. Tikai mēs paši vislabāk pārzinam savu dzīvi un varam saprast, vai kāds veselību veicinošs pasākums ir man derīgs.
Kā vislabākajā veidā kļūt par galveno savā veselības aprūpē? Kā vislabākajā veidā aprūpēt savu dzīvi, lai tā nestu veselību, labsajūtu, gandarījumu un prieku?
Tevī ir šis zināšanas un pat viedums. Kā tās apzināties un pielietot? Tas jau ir veselības koučings.
http://www.youtube.com/watch?v=etozzcOVZec
http://www.youtube.com/watch?v=etozzcOVZec

Koučinga saknes jau Sokrāta laikos

Sokrāts izstrādā savu filosofijas patiesības atklāšanas metodi - majeutiku jeb vecmātes metodi. Viņš savu sarunas partneri noveda apmulsumā (aporijā), sākotnēji uzdod šķietami vienkāršus jautājumus, bet tad uzdodot galveno problēmu, izsita sarunas partneri no sliedēm un lika viņam saprast, ka nav nemaz tik viegli patiesību atklāt. Ja nelīdzēja tas, tas Sokrāts izmantoja ironiju. Viņš cildināja sava sarunas partnera prāta spējas un domas skaidrību līdz noveda pie pretrunām ar sevi.

Sokrats par savu uzdevumu uzskatīja cīņu ar neziņu. No nezināšanas rodas visas nelaimes un netikumi. Dvēsele ir cilvēka būtība un cilvēka pienākums ir to kopt. Dvēseli var kopt iegūstot zināšanas. Arī tikumība rodama prāta skaidrībā. Visi cilvēki tiecas pēc labuma un laimes, bet nezin kā tos sasniegt. Pie patiesām zināšanām var nonākt tikai interesanta dialoga ceļā, attīrot prātu. Cilvēkam atbildes ir jāmeklē pašam sevī, nevis apkārtējā vidē.(racionālists). Sokrātam galvenais ir noskaidrot to būtisko, nemainīgo, kas slēpjas mainīgās cilvēku savstarpējo attiecību pasaules. Sokrāts atšķirībā no pārējiem sofistiem neņem samaksu par savu darbu, runā vienkārši un skaidri, un ir objektīvists. Viņu interesē nevis, kas ir labs katram, bet gan, kas ir labais vispār.

Майевтика была создана Сократом как искусство извлекать скрытое в каждом человеке знание с помощью наводящих вопросов. [2]

В ходе диалога Сократ вместо того, чтобы утверждать ту или иную истину, задает требующие последовательности вопросы, отвечая на которые, его собеседник формулирует дотоле неизвестные ему утверждения («рождает истину»). Отсюда и связь с повивальным делом: Сократ не делится истиной, а лишь помогает собеседнику самостоятельно создать ее.

Суть этого метода состоит в противопоставлении внешнего (софистического) знания внутреннему как истинному знанию философского, которое каждый носит в себе и может в себе открыть [1].

Как утверждает Сократ (в диалоге Платона «Теэтет»), он промышляет тем же, чем занималась его мать Фенарета, бывшая повитухой, с той только разницей, что он помогает разрешаться от бремени не женщинам, а мужчинам, и рождают они не дитя, а знание.

Себе он отводит скромную роль, уверяя, что сам он пуст и каждый производит с его помощью то, чем чреват сам [3].

Iedvesmo piecelties un būt laimīgam

Iedvesmojošs video. Varonis tas pats, videosižets jauns.
SKATIES ŠEIT

Slīpējot savas skaipa koučošanas iemaņas, mācos no pieredzējušiem koučiem

http://icf.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=158%3Aindividul-izaugsmes-veicinanakouings-skaip&catid=52%3Apublikacijas&Itemid=54&lang=lv

Inta Santa

Individuālā izaugsmes veicināšana/koučings skaipā

Šajā rakstā tiek piedāvāts ieskats jautājumos, kas saistīti ar izaugsmes veicināšanu/koučingu skaipa vidē. Kāpēc tas tiek piedāvāts skaipā? Kas ir nepieciešams skaipa sesijai? Vai skaipa koučings gadījumā nav mazāk efektīvs, kā klātienes koučings? Kas jādara, lai vienotos par skaipa sesiju?

Kāpēc koučings tiek piedāvāts skaipā?

Koučings ir mūsdienīgs izaugsmi veicinošs process un tam piedienas mūsdienīgi  izplatīšanas kanāli. Lai cik tas smalki neizklausītos, tomēr tā ir, jo mūsdienu dzīvē par vispatstāvīgāko lietu ir kļuvušas pārmaiņas. Dinamiskā dzīve ievieš savas korekcijas un tiem, kuri vēlas dzīvē paspēt vairāk, tērējot savus resursus mazāk, visnotaļ labs palīgs ir internets un tā piedāvātās iespējas. Viena no šādām iespējām ir skaips.

Koučings skaipā ļauj ekonomēt laiku – nav nepieciešams ieplānot laiku nokļūšanai vienā vai otrā vietā. Koučings skaipā ļauj ekonomēt arī naudu – nav nepieciešams tērēt līdzekļus nokļūšanai kādā konkrētā vietā.  Abu šo ekonomiju rezultātā, nereti skaipa koučings tiek piedāvāts par pievilcīgāku cenu, kā klātienes koučinga sesijas.

Kas ir nepieciešams skaipa sesijai?

*Klasiskā variantā skaipa sesijai ir nepieciešams dators un stabils interneta pieslēgums (tiek ieteikts neizmantot mobilo interneta pieslēgumu,  jebkurā gadījumā šo sakaru kvalitāti ir nepieciešams pārbaudīt). 

*Protams, skaipa sesijai ir nepieciešama pati SKYPE programma: to var lejupielādēt internetā un izmantot saziņai ar sev svarīgiem cilvēkiem – gan rakstot čatā, gan runājot tieši tāpat, kā pa telefonu, gan sazinoties ar video zvana palīdzību.

*Lai varētu sarunāties un dzirdēt sarunu partneri, ir nepieciešams austiņas un mikrofons. Ir datoru modeļi, kuriem mikrofons un skaļrunis ir jau iebūvēti, tomēr mana pieredze rāda, ka skaipa sesijai ērtāka ir atsevišķi izmantojama ierīce, kas nodrošina labāku dzirdamību. Labi, ja tai ir garāks vads (der arī bezvadu), jo nereti koučinga sesijas laikā ir nepieciešams pārvietoties telpā.

* Gan klientam, gan koučam telpā būtu jābūt vienatnē – gluži kā individuālās sesijas laikā.

*Vēlams, ka telpā ir logs, pa kuru skatīties sesijas laikā.  Sesijas rezultāts būs labāks, ja būs iespēja skatīties kaut kur tālumā, nevis pētot datora ekrānu.

Šis ir arī viens no  iemesliem, kādēļ skaipa koučingā nav īpaši populāras vebkameru izmantošana jeb videozvani.

Otrs iemesls, nelietot video zvanu, ir apstāklis, ka video zvans aizņem lielāku interneta resursu, kā dēļ var ciest sarunas tehniskā kvalitāte.

Ir kouči, kuri iesaka, ar klientu sasveicināties, izmantojot video zvanu, bet pēc tam pāriet parastās sarunas režīmā.

Tomēr, ir kouči, kuri ir iecienījuši video zvanu arī sesijas laikā, tiesa, tikai vienā virzienā – lai koučs varētu novērot klientu. Nav noslēpums, ka klienta ķermeņa valoda var pateikt daudz vairāk kā izteiktie vārdi.

Vai skaipa koučings gadījumā nav mazāk efektīvs, kā klātienes koučings?

Šis jautājums ir pilnīgi saprotams, izlasot iepriekšējo rindkopu. Protams, klātienes sesijā gan koučam, gan klientam ir iespējams izmantot visas maņas un daudz precīzāk “nolasīt” patieso atbildes saturu. Tomēr ne vienmēr klātienes sesija ir efektīvāka. Mana pieredze rāda, ka ir klienti, ar kuriem tieši skaipa sesijas ir bijušas efektīvākas. Iespējams, ka sadarbībā ar šādiem klientiem ir bijusi nepieciešamība mazināt emocionālo fonu, kuru vairāk vai mazāk rada otra cilvēka (kouča) klātbūtne. Esmu dzirdējusi teicienu, ka koučam ir jābūt kā baltai lapai klienta apziņā, lai tas pēc iespējas mazāk ar savu personību ietekmētu klienta sajūtas, domas vai atbildes. Skaipa gadījumā šo “baltās lapas” principu ievērot ir vieglāk.

Vēl ir novērots, ka šāds neklātienes sarunu variants:

- ļauj klientam justies drošāk (pazīstama un ērta vide, zināmā mērā iespēja ievērot anonimitāti, kā arī novērš “slikto matu dienas” radīto efektu);

- liek klientam vairāk fokusēties uz sarunas saturu. Ir novērots, ka tieši neklātienes sarunām ir nepieciešams 30% mazāk laika rezultāta sasniegšanai, kā klātienes sarunām.

Faktu, ka neklātienes konsultēšana ir līdzvērtīga klātienes konsultācijai, apliecina 2002.gadā ASV veiktais pētījums* par telefonisko konsultēšanu psiholoģijā.

Šajā pētījumā piedalījās 186 respondentu, kuriem pētījuma gaitā  tika piedāvāta telefoniska psiholoģiskā konsultēšana. Pēc katras no 4 konsultēšanas sesijām, klientiem tika aizsūtīta anketa. Bāzējoties uz šīs anketas datiem, tika konstatēts, ka 68% gadījumu klienti bija ļoti vai pilnīgi apmierināti ar telefona konsultēšanu, savukārt 53% norādīja, ka sajutušies labāk šīs konsultēšanas rezultātā. Tomēr ir jāatzīmē, ka salīdzinot šos pētījuma datus ar klātienes psiholoģiskās konsultēšanas vērtējuma datiem (kas tika veikts 1998.g.), tika konstatēts, ka gadījumos, kad  klients jūtas ļoti slikti, efektīvāka tomēr ir klātienes konsultācija (54% uzlabojumi) nekā telefoniska konsultācija (31% uzlabojumu).

Jebkurā gadījumā, iespēja attālināti sazināties ar izaugsmes treneri/ kouču (lai tā būtu telefoniska saruna, video zvans, skaipa čats, vai pat, iespējams, e-pasts) paplašina klienta iespējas izvēlēties visērtāko veidu sev svarīgo izaugsmes un attīstības jautājumu risināšanai.

Kas jādara, lai vienotos par skaipa sesiju?

- Jāapzinās vēlme pēc pārmaiņām (biznesa vai personīgajā dzīvē);

- Jāsaprot, ka koučings ir vēlamais veids, kā šīs pārmaiņas īstenot;

- Jāatrod koučs (Biedrība ICF.LV piedāvā profesionālu kouču datu bāzi www.icf.lv);

- Jāsazinās ar kouču sev ērtākajā veidā (e-pasts, telefons);

- Jāvienojas par sadarbības noteikumiem un sadarbības uzsākšanu (laiks, ilgums, apmaksa, kas notiek, ja skaips nestrādā utml.);

- Jābūt gatavam, ka pārmaiņas tiešām notiks!

Veiksmes Jums Jūsu pārmaiņu ceļā! Uz tikšanos!

*Effectiveness of telephone counseling: A field-based investigation. Reese, Robert J Conoley, Collie W Brossart, Daniel F Journal of Counseling Psychology 2002 vol.49 issue 2 pages 233-242

inta_santa_icfInta Santa personīgās un komandu attīstības trenere/ koučs. MBA, psiholoģijas bakalaurs. Dzīvo Aizputē. Strādā latviešu un krievu valodās, gan klātienē, gan arī skype režīmā. International Coach Federation (ICF) Latvia Valdes (2012) locekle.

Kontaktinformācija:

www.intasanta.lv

e-pasts: intasanta@apollo.lv

twitter: @intasanta

skype: inta.santa

Emocijas tavā ķermenī

http://blogs.discovermagazine.com/d-brief/2013/12/30/body-atlas-reveals-where-we-feel-happiness-and-shame/#.UsRJnPs9U9k

Laimīgu tev 2014.!

Uz mirkli iedomājies – šis gads jau pagājis. Viss ir noticis vislabākajā veidā, viss piepildījies, ko esi sapņojis. Tu, atskatoties uz 2014. gadu ar patiesu gandarījumu vari teikt – tā bija labākā versija manam gadam, ko varēju vēlēties. Tā ir mana labākā dzīve, ko varēju šajā gadā dzīvot, tie ir labākie mērķi, kurus varēju 2014. gadā piepildīt. Tā nu tu laimīgs stāvi un kā no malas raugies uz savu dzīvi 2014. gadā, raugies uz visām savas dzīves jomām – gan personīgo, gan profesionālo, gan atpūtu, gan hobijiem, gan vēl kādu. Gandarījums un prieks. Iztēlojies jo spilgti! Pasapņo! Pārcelies uz mirkli tajā nākotnē, kas varētu būt, ja viss ir iespējams, ja viss notiek vislabākajā veidā priekš tevis. Vai tev patīk? Izbaudi to! Varbūt pat sadzirdi, sasmaržo, sagaršo. Fantāzija? Šobrīd jā. Bet nesteidzies ieslēgt savu iekšējo skeptiķi! Ļauj savai zemapziņai sajust virzienu, kurā gribi doties. Varbūt piepildīsies vien 80% sasapņotā, varbūt 99% bet varbūt visi 100 %.

Kā, to varēti sasniegt? Ja viss būtu iespējams? Atļauj atnākt visiem veidiem – kā. Lai tavs iekšējais skeptiķis un kritiķis vēl nedaudz paciešas. Ieslēdz sevī azartu kļūt par ģeniālāko risinājumu meklētāju savam veiksmes gadam! Tev rodas 100 trakas idejas, kā to dabūt gatavu? Labi! Tagad vien atliek ar tām pastrādāt – apvienot vai izsijāt. Izvēlēties dažas – tieši tev un tavai dzīvei reālākās. Saprast kādus resursus tam vajadzēs. Ja naudu – tad cik. Ja atbakstu, tad kādu un no kā, ja labus ieradumus, tad kādus, ja iekšējos resursus, tad kādus.

Tagad vari dot vārdu savam kritiķim jeb riska menedžerim, lai norādītu visas vietas, kur varētu noiet greizi vai nesanākt. Atceries – tavs ģeniālais iekšējais risinājumu meklētājs atradīs arī veidus, kā atrisināt riskantās situācijas, atrisināt to, ja mainās apstākļi.

Paskaties vēlreiz no nākamās gadu mijas atpakaļ. Ir taču jau skaidrāk un reālāk redzams – sapņi var piepildīties! Un sajust: „Es to sen esmu pelnījis!”. Ieraudzīt to nākotnes gandarījumu, to, ko tu nākotnē dari un arī savus jaunos ieradumus, kas ļāvuši itin aizrautīgi to sasniegt. Ieraudzīsi, cik tas ir vērtīgi priekš sevis – gads savā labākajā versijā, ko tas tev var sniegt. Ieraudzīsi atpakaļ skatoties tos galvenos lielākos soļus, kas ļāvuši nonākt savā vislabākajā 2014./2015. gadumijā. Ieraudzīsi to vērtīgo, kā dēļ esi spējis šos soļus veikt ar lielu degsmi. Ieraudzīsi izaugsmes prieku un gandarījumu visa sava ceļa garumā. Ieraudzīsi to laimi, ko dod šī kalpošana sev un savām vērtībām, ko dod citiem tava labākā versija 2014. Tā ir tā laime, ko vēlu tev šajā gadu mijā! Ja vajag atbalstu, varbūt arī es tādu varu sniegt ;)