Padaīšos ar dažām domām, kuras raisījās.
Protams, milzīgs paldies rakstītājai! Man uz reizi siltāk palika. Es jau arī esmu vien cilvēks, nevis vienmērīgi silti starojoša būtne. Šis rīts iegadījās, ka drusku tāds kā ar negaisas mākonīti pie debesīm. Savējo, mīļu, saprotamu, bet saulaini silts dzejolītis - nu pilnīgi īstajā brīdī
Otrā lieta - atcerējos savas šīrīta pārdomas. Par kontaktēšanos ar cilvēkiem. par visiem pieciem ietekmes kanāliem un to, ko tu bonusā ar domām vien tur ieliec.
1. Reizēm mēs otram dodam. Vārdiem, darbiem - visādi. Piemēram, pasniedzam brokastis. Un mēs varam izvēlēties vienu no trim neredzamajām piedevām. Darīt to ar beznosacījuma pieņemšanu, mīlestību pret saņēmēju un sevi, translēt ar to nemīlestību, nepieņemšanu, norobežošanos vai vienaldzīgi. Vienalga, vai tas kāds mūsu mīļais vai svešinieks, svētība būs tad, ja mīlestības, pieņemšanas krikucītis būs tavā sirdī. Jo uz to atsauksies arī otra labākā daļa.
2. Reizēm mēs otram prasam. Tuviniekam vai svešajam. Pusaugu bērnam būt laikā mājās vai priekšniekam algas pielikumu. Smirdošam bomzim izkāpt no trolejbusa. Atkal daudz variantu. Un atkal trīs iespējas ko neredzamu pieliekam šai prasībai, lūgumam. Starp vienaldzību, nemīlestību un beznosacījumu mīlestību ir vērts izvēlēties pēdējo. Ar pieņemšanu un mīlestību pret sevi un otru. Vienkārši tāpat. Tāpēc, ka mēs katrs esam tik īpaši. Un ja šī mūsu patiesā sirds nostāja sasniedz otru, tad prasīto izpildīt ir viegli un priecīgi.
3. Reizēm mēs saņemam. Visdažādākas lietas. Ar plusu vai mīnusu. ja no tuva cilvēka ar mīlestību sniegtu dāvanu, tad abpusēja beznosacījumu pieņemšana/mīlestība šķiet loģiska. kaut gan ne vienmēr tā notiek. Bet, ja saņemam darba uzdevumu, ja saņemam pat kliegšanu, lamas? Vienalga - veismīgākais veids ir palikt beznosacījumu pieņemšanā/mīlestībā pret sevi un otru. Iespējams, skarbākos gadījunos jāpāriet pie ceturtā saskarsmes veida.
4. Mēs atraidam. Un atkal visdažādākās lietas. Citkārt otra ar vislabākajiem nodomiem sniegto palīdzību, reizēm nepieņemamu uzvedību, pāridarījumus. Ak, kā atraidot reizēm grib saskarsmē iesprukt dusmu velniņš. Un tomēr ir ik svarīgi, lai arī šajā saskarsmē būstu dziļa sirds beznosacījumu pieņemšana/mīlestība pret otru un pret sevi. Briselē personāldaļu vadītāji ir iemācījušies tik mīļpilni atraidīt darba meklētājus, ka cilvēks dacodams un smaidīdams atrāk atrod to darbu, kas patiešām būs viņam piemērotāks.
5. Mēs esam. Vai vienkārši tāpat vai visas iepriekšminētās attiecības norisinās mūsos pašos. Un ar savu būšanu, ar savu dziļāko būtību translējam sev, cilvēkiem, Dievam, dzīvniekiem, puķēm - es ar beznosacījuma mīlestību mīlu/pieņemu sevi, es mīlu/pieņemu citus, es mīlu/pieņemu visu pasauli.
Un tad pasaule mums atbild ar sauli, ar siltumu. Ne visi, ne vienmēr. Jo mēs visi vēl esam tajā ceļā uz sevis un citu bezmosacījumu pieņemšanu un mīlēšanu.
Arī es mācos. Pēdējā laikā jau apzinātāk. Bet katram jau savs ceļš. Tam mazulim, kas bezzobainu mutīti man atsmaidīs pretim, teorijas nestāstīšu. Sirds un dvēseles līmenī mēs visi jau esam piedzimuši gudri.
Lai saule visiem, kas spēja šo mamu garo teorētiko prātuļojumu līdz beigām izlasīt!
Ja kāds vēlas, varu vēl prātīgāk ar atsaucēm uz Frommu, Berni un citiem psiholoģijas spīdekļiem
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru